"Visas bezjēdzīgās nākotnes medības, tās tēla aprēķināšana pa pusei izprastas tagadnes uz miglainas rītdienas projekcijas ceļā pagaidām vēl virzās tehniski-skaitļojoša priekšstata ietvaros."
Grīnspens atzinis, ka esot kļūdījies. Viņš veicinājis ASV ekonomikas attīstību ar zemām procenta likmēm, kas novedis pie nekustamo īpašumu tirgus pārkaršanas. Krīzes cēlonis un vainīgais ir atrasti. Tālāk rīkosimies, ņemot vērā šo pieredzi un izdarītus no tās secinājumus. Un kāds būs secinājums? Klasiska ekonomiska teorija ir kļūdaina, jo tieši saskaņā ar tās principiem pieņēma lēmumus bijušais FRS vadītais. Tad kādos grēkos viņu vaino? Viņš neko nav pārkāpis, strādāja ekonomikas zinātnes ietvaros, neko nav izgudrojis pats.
M.Haidegers, "Pagrieziens"
Grīnspens atzinis, ka esot kļūdījies. Viņš veicinājis ASV ekonomikas attīstību ar zemām procenta likmēm, kas novedis pie nekustamo īpašumu tirgus pārkaršanas. Krīzes cēlonis un vainīgais ir atrasti. Tālāk rīkosimies, ņemot vērā šo pieredzi un izdarītus no tās secinājumus. Un kāds būs secinājums? Klasiska ekonomiska teorija ir kļūdaina, jo tieši saskaņā ar tās principiem pieņēma lēmumus bijušais FRS vadītais. Tad kādos grēkos viņu vaino? Viņš neko nav pārkāpis, strādāja ekonomikas zinātnes ietvaros, neko nav izgudrojis pats.
Kādreiz universitātē es jautāju ekonomikas teoriju vēstures pasniedzējam kāpēc tās parasti tiek izstrādātas post factum, bet piemērošanu apgrūtina jauni apstākli, kuri izveidojas jau pēc tās rašanās. Toreiz neesmu saņēmis atbildi un tāpēc padomājis, ka droši vien jautājums nebija pārāk gudrs. Šodien saprotu, ka uz šo jautājumu ekonomists vienkārši nevar atbildēt, jo problēma pārsniedz šis zinātnes robežas, vismaz tās daļas, kuru sauc par Economics. Grīnspena stāvoklis daļai jau aprakstīts rakstā «Par liriķiem, fiziķiem, ārstiem un dzīves realitāti». Ekonomikas zinātnē ir skaidri redzami dabaszinātņu metodes trūkumi attiecībā uz sabiedrības zinātnēm.
Dž. M. Keins aprakstījis augsni, kurā izaudzis Economics pamatlicējs Alfrēds Maršals, šādā veidā:
«Metafizisks agnosticisms, evolūcijas progress un vienīga no iepriekšējas paaudzes saglabājusies utilitāras ētikas koncepcija - viss kopumā, - virzījuši jaunus prātus uz jauniem pētījumu ceļiem.»
«1867. gadā ... es uz laiku pievērsies metafizikas pētījumam, bet drīz pārgājis pie psiholoģijas iestudējuma, kura man šķita progresīvāk...
...Kants ir mans skolotājs, tas ir vienīgais cilvēks, kuru es jebkad dievināju; bet tālāk par viņa idejām es virzīties nebiju spējīgs.»
Iepriekšminētais pasniedzējs pievērsis mūsu uzmanību faktam, ka Kārlis Marks neesot pamanījis jaunu teoriju, kuru tagad sauc par Economics. Šeit es arī gribētu pievērst uzmanību faktam, ka A.Maršals nav pamanījis E.Huserla darbu «Loģiskie pētījumi», kurā tika kritizētas psiholoģijas metodes un likts transcendentālas fenomenoloģijas pamats. Šos faktus var skaidrot, pirmkārt, ar to, ka pirmajam droši vien matemātika nav bijusi viņa stiprāka puse, bet otrais pats atzinis, ka neesot bijis «spējīgs virzīties tālāk» filozofijā. Starp citu, E.Huserls pēc izglītības ir bijis matemātiķis, strādājis par Veierštrāsa asistentu Berlīnē.
Dž. M. Keins, «Alfrēds Maršals, 1842-1924»
Tālāk Keins citē pašu Maršalu:«1867. gadā ... es uz laiku pievērsies metafizikas pētījumam, bet drīz pārgājis pie psiholoģijas iestudējuma, kura man šķita progresīvāk...
...Kants ir mans skolotājs, tas ir vienīgais cilvēks, kuru es jebkad dievināju; bet tālāk par viņa idejām es virzīties nebiju spējīgs.»
A. Maršals, «Nauda, kredīts un tirdzniecība»
Iepriekšminētais pasniedzējs pievērsis mūsu uzmanību faktam, ka Kārlis Marks neesot pamanījis jaunu teoriju, kuru tagad sauc par Economics. Šeit es arī gribētu pievērst uzmanību faktam, ka A.Maršals nav pamanījis E.Huserla darbu «Loģiskie pētījumi», kurā tika kritizētas psiholoģijas metodes un likts transcendentālas fenomenoloģijas pamats. Šos faktus var skaidrot, pirmkārt, ar to, ka pirmajam droši vien matemātika nav bijusi viņa stiprāka puse, bet otrais pats atzinis, ka neesot bijis «spējīgs virzīties tālāk» filozofijā. Starp citu, E.Huserls pēc izglītības ir bijis matemātiķis, strādājis par Veierštrāsa asistentu Berlīnē.
Otrkārt, kad cilvēks ķeras pie tik apjomīga un vēsturiski nozīmīga darba, viņam vienkārši vairs nav laika skatīties apkārt. Un tas ir pareizi, jo citādi ir labas izredzes pavadīt visu mūžu meklējot kaut ko jaunu cito darbos. Svarīgi ir nevis ko pamanījis vai nē viens cilvēks, bet ko pamanījusi sabiedrība kopumā. Un šajā jautājumā demokrātijas priekšrocība salīdzinājumā ar viena cilvēka diktatūru ir redzama visspilgtāk. Jocīgi ir tas, ka centrālas bankas ir savā ziņā diktatūras elements modernās demokrātijās, jo tam ir diezgan liela neatkarība no demokrātijas institūtiem. Šai neatkarībai ir pilnīgi skaidrs attaisnojums un pamatojums, bet tikai tagad ir kļuvis zināms arī tās trūkums.
Ko īsti nav pamanījis Grīnspena kungs un kāpēc? Viņš nav pamanījis, ka vecas metodes izraisa pilnīgi jaunas sekas. Zemas procenta likmes savienojumā ar banku menedžeru un kredītņēmēju bezatbildību izveidojušas mīnu ar laika degli. Enron ir kļuvis par pirmo zvanu. Toreiz mani pārsteidza deja vu sajūta, jo situācija ļoti atgādināja padomju laikus. Es pajokoju, ka bijušie padomju pilsoni esot iemācījuši amerikāņus viltot dokumentus. Šodien tas vairs neizskatās pēc joka. Runājot par «smadzeņu noplūdes» sekām, ar to parasti domā valstis, no kurām šīs smadzenes «aizplūda». Bet nebūtu par lieku arī papētīt šo smadzeņu ietekmi uz dzīvesveidu valstīs, uz kurām tās «atplūdušas». Nesen Dienā izlasīju blogu, kura autors mēģina atspēkot apgalvojumu, ka ekonomiska teorija esot atrauta no dzīves. Pēc universitātes mani arī pārsteidza teorijas neatbilstība praksei. Šodien šo neatbilstību es skaidroju ar to, ka psiholoģijas secinājumi, kurus A.Maršals izmantojis par savas teorijas pamatu, ir bijuši tikai kapitālistiskas sabiedrības īpatnības šauram aprakstam. Klasiska teorija tika uzbūvēta uz šī homo economics pamata. Mēģinājums 90-os gados tīri mehāniski piemērot šo teoriju bijušās Padomju Savienības republikās uzduras mentalitātei, kurai šis uzvedības paraugs ir bijis pilnīgi svešs. Pat Oktobra revolūciju daži uzskata par pareizticīgas sabiedrības reakciju uz kapitālisma attīstību Krievijā.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru