Pirmais un galvenais iemesls - īstam vīrietim šādā situācijā ir jāpaliek savaldīgam un nav jāgaužas. Es jau biju līdzīgā situācijā Minskā 2012. gada decembrī - 2013. gada janvārī un toreiz nekur un nevienam nestāstīju par savu smago stāvokli. Par to var pārliecināties, izlasot tekstus manā blogā par šo laika posmu.
Otrais - tagad gandrīz katru dienu iet boja Ukrainas kareivi Donbasā. Ar ko es esmu labāks par viņiem lai sūdzētos par savu likteni.
Trešais - situācija ir tik sarežģīta, ka gandrīz nav iespējams aprakstīt visu dažos teikumos, bet ne katram būs gan vēlme, gan prasme iedziļināties visos sīkumos lai izprastu lietas būtību. Līdzīga situācija bija 2008. gada jūlijā, kad koalīcija atlaida Loskutovu. Es aprakstīju toreizēju situāciju šādi : "Arī bija skaidrs, ka šoreiz savākt pie Saeimas piecus tūkstošus neizdosies, jo atšķirībā no rudens situācija nav tik viennozīmīga, lai katrs varētu to uzreiz saprast. Bet koalīcijai ar to pietiek, kad tauta sapratīs, vilciens jau būs aizbraucis." ("Politiskas aritmētikas stundas")
