Гёте

...В такси она неожиданно для меня сказала, чтобы я не робел, если кто-нибудь упрекнет меня в праздности, поставив в пример столяра или врача, занимающихся серьезной работой. По ее мнению, люди, деятельность которых строго регламентирована, похожи на улиток, засохших в слишком коротко подстриженной траве...

                                                 "Falsche Bewegung" von Wim Wenders

  Принимая человека таким, какой он есть, мы делаем его хуже; принимая же его таким, каким он должен быть, мы заставляем его быть таким, каким он может стать.

                                     по книге В.Франкла "Человек в поисках смысла"

 

Гранин

  На днях набрел на телевизионное интервью Даниила Гранина. Само интервью большого удовольствия не доставило. Пару раз пришлось себя заставлять не переключаться. Редкий пример того, как далеко ушла Россия не только от 90-х, но даже от 60-х. И в этом же огромное значение передачи. Даниил Гранин как система координат, в которой сразу становятся видны истинные значения. Может быть, если люди увидят, где находятся, то поймут со временем и куда идти. По крайней мере, захотят выбраться из этой помойки. Караулов за кадром как следователь НКВД. Обычно он воспринимался более-меннее нормально, но рядом с Граниным вдруг стало абсолютно ясно, на что похожа его манера вести беседу. Писатель старательно и деликатно отвечал на вопросы, но заставить его вытягиваться по струнке и рапортовать "в каком полку служили" журналисту так и не удалось. Из-за этого и неспадающее напряжение в течении всей передачи. Но писатель не подыгрывал не потому, что не хотел, и не потому, что у него были какие-то тайные замыслы. Он просто не мог по-другому.

Par banku peļņas uzskaiti

Parasti par peļņu tiek uzskatīts pārpalikums, kurš veidojas pēc visu izdevumu apmaksas. Bankās ir citādi. Naudas summu, kuru regulāri maksā kredītņēmējs, sadala uz pamatparāda atmaksu un procentiem. Šie procenti ir bankas peļņa neatkarīgi no tā, vai pamatsumma būs atmaksāta pilnā apmērā pēc vairākiem gadiem vai nē. Vienkāršā valodā to sauc par nenogalināta lāča ādas sadalīšanu. Un šis princips ir bankas menedžeru darba efektivitātes vērtējuma pamats. Jo vairāk lāču viņi būs atraduši, jo lielāka būs viņu alga. Milzīgai pelņai, kura rādusies Latvijas bankās pēdējos gados, ir diezgan virtuāls raksturs, ņemot vērā, ka tā var pēkšņi pazust, masveidai kreditņēmēju maksātnespējai nonākot. Par to esmu rakstījis pirms dažiem gadiem. Pareks bankas īpašnieki, spriežot pēc viņu dzīvesveida, to neapjēdza. Viņi uzvedās tā, it kā šī nauda jau ir viņu kabatās. Nīcše darbā «Ārpus laba un ļauna» citē Stendālu: "Lai būtu labam filozofam, ir jābūt vēsam, skaidram pratam, brīvam no ilūzijām. Banķierim, iekarojušam sev bagātību, ir šī rakstura daliņa, kura ir nepieciešama atklājumiem filozofijas jomā , t.i. lai skaidri redzētu to, kas eksistē." Diemžēl Stendāls nav prēcizējis termiņu, uz kuru jāpaliek bagātam lai atbilstu veiksmīga banķiera ar filozofa dotībām aprakstam. Manuprāt visiem, kas nodarbojas ar finansēm, vajadzētu katru dienu pirms darba izlasīt Ījaba grāmatu lai neaizmirstu kura rokās īstenībā atrodas viņu likviditāte. Un vēl viena banalitāte - naudai patīk klusums, kas no otras puses nozīmē, ka finansistam ir jābūt nūģim. Ja kāds banķieris pēkšni kļust par foršu džeku, ir īstais laiks izņemt no viņa bankas ieguldījumus.

Чернобыль

Короткие невстречи. Эпизод II

Артем Троицкий, наверное, единственный из вереницы московских гостей, для которого у меня созрела парочка вопросов. Первый - скорее не вопрос, а возражение. В 84-м или 85-м году в передаче "Varavīksne" он назвал клип Qween "I want to break free" эклектичным. В те времена он еще прилично заикался, но даже это на фоне безупречной артикуляции советских дикторов казалось признаком свободы, человечности. Что касается клипа, то тогдашнее чувство протеворечия сегодня оформилось в глубокое убеждение с крепкой метафизической основой. Я в "Эффекте Гринспена" уже приводил цитату из Хайдеггера. Ее можно использовать и в качестве ответа на его недавний видеокомментарий.

Второй вопрос возник, когда осенью 90-го я стоял на балконе на десятом этаже общежития Ленинградского авиационного института. Справа громоздилась грязно-ржавая ТЭЦ с огромными шлаковыми отвалами. Долго пытался описать чувство, которое она у меня вызывала и, наконец, попал в десятку - космический корабль никромонгеров.

 

Протестантизм

... Да здесь не просто желания, а сокровенные желания выполняются. А то, что ты там в голос кричишь... Да здесь то сбудется, что натуре твоей соответствует, сути, о которой ты понятия не имеешь, и она в тебе сидит и всю жизнь тобой управляет... Дикообраза не алчность одолела. Он по этой луже на коленях брата вымаливал. А получил кучу денег. И ничего иного получить не мог. Потому что Дикообразу -дикообразово. А совесть, душевные муки - это все придумано, от головы...

Жизнь замочительных людей

В студенческие годы Вовочку нередко видели на оживленных ленинградских улицах, помогающим старушкам перебраться на другую сторону. Затем одуревших от благодарности божьих одуванчиков он уверенной походкой вел к ближайшему общественному сортиру, твердо взяв их одной рукой под локоть, другой придерживая под пальто что-то тяжелое.
 

Čikāgas vieninieks

Manas mātes vectēvs ir bijis vienīgais no aizbraukušajiem uz Čikāgu nopelnīt, kas atgriezies atpakaļ savā dzimtajā ciemā Baltkrievijā.
 

Garuma platums

Parādības apraksts ir šāds: nonākusi finasiāli sarežģītā situācijā, Pareks lūdz valsts atbalstu. Valdība savukārt nevar vienkārši dot naudu Pareksam, jo tas izskatīsies pēc politiskas korupcijas. Gala beigās valdība kļuva par Pareksa īpašnieku par 2 latiem un jau pēc tam sniedz palīdzību bankai. Valsts intereses esot ievērotas, par politisku korupciju turpinā runāt, bet šo apgalvojumu pamats tagad ir diezgan šaurs.
  Parādības būtība ir šāda: sakarā ar līgumu Karginam un Krasovickim ir tiesības pārdotu daļu pēc gada izpirkt, samaksājot visus valsts ieguldījumus un procentus. Pārdošanas līgumu ar tiesībām izpirkt vērtspapīrus atpakaļ finansisti sauc par REPO darījumu. Īstenībā šis darījums ir tikai viens no aizdevuma pret ķilu juridiskājiem noformējumiem. Kā sacīt jāsaka, cik garš tik plats.
  Pārfrazējot Volteru Sobčaku, «Mēs esam godīgi, bet mēs neesam pajoliņi».
 

Latviešu varonība («Latviešu dzejas» atskaņas)

Neesmu skatījies «Rīgas sargi», bet neliels reklāmas rullis lika man aizdomāties, ko es pats domāju ar latviešu varonību. Aktieru uzvedība epizodē šķita samākslota. Es nekad neesmu redzējis tādu sejas izteiksmi latviešu vidū.
 Nesen noskatījos vēl vienu epizodi no filmas «Optimistiskā traģēdija». Kaujas laikā sarkans komandieris, latvietis dod pavēli orķestra dalībniekiem spēlēt mūziku vietā lai šautu uz ienaidnieku. Šo pavēli viņš dod pilnīgi lietišķā balsī, loģiski pamatojot, ka atdeve no mūzikas šajā situācijā būšot lielāka, nekā no dažiem nemākulīgiem karavīriem. Varbūt šis latvietis ir tikai autora izdomājums, varbūt nekā tāda nekad nav bijis, bet manā uztverē šis komandieris iemieso latviešu varoņa uzvedības paraugu.
 Un te ir citāts no mana raksta: «Komentētāji paši izlemuši pulcēties svētdien pie Saiemas. Aiz pārsteiguma vietējs gaisa bojātājs «zvirbulēns» nolaidies līdz prastiem draudiem komentētājiem, ieteicot neņemt līdzi bērnus.» Šāgada Dziesmu svētku gājiens izcēlies ar lielu bērnu un zīdainu skaitu, kurus gājiena dalībnieki un skatītāji paņēmuši sev līdzi.
 

Сюцреализм

- Товарищ, подойдите к нам.
- Одну минуточку.
- Мы сидим уже сорок минут, товарищ.

Grīnspena efekts

"Visas bezjēdzīgās nākotnes medības, tās tēla aprēķināšana pa pusei izprastas tagadnes uz miglainas rītdienas projekcijas ceļā pagaidām vēl virzās tehniski-skaitļojoša priekšstata ietvaros."

M.Haidegers, "Pagrieziens"

Grīnspens atzinis, ka esot kļūdījies. Viņš veicinājis ASV ekonomikas attīstību ar zemām procenta likmēm, kas novedis pie nekustamo īpašumu tirgus pārkaršanas. Krīzes cēlonis un vainīgais ir atrasti. Tālāk rīkosimies, ņemot vērā šo pieredzi un izdarītus no tās secinājumus. Un kāds būs secinājums? Klasiska ekonomiska teorija ir kļūdaina, jo tieši saskaņā ar tās principiem pieņēma lēmumus bijušais FRS vadītais. Tad kādos grēkos viņu vaino? Viņš neko nav pārkāpis, strādāja ekonomikas zinātnes ietvaros, neko nav izgudrojis pats.

100 mg kultūras

  «Konservatīvas tradīcijas sekotāji un filozofijas aprindas iestājas cīņā viens pret otru un, protams, šī cīņa atspoguļojas politiskas varas jomās. Vajāšanas sākas pašā filozofijas rašanās brīdī. Pret tiem, kas ir uzticīgs idejām, izturas slikti. Un tomēr idejas ir stiprāk par empīrisku varu.»

E.Huserls "Eiropeiskās cilvēces krīze un filozofija"

Всякие разности (туркменская народная песня)

Так как меня терзали смутные сомнения по поводу Стендаля (настоящее имя Анри Бейль) и Наполеона, я решил заглянуть на lib.ru для очистки совести. Оказалось, что в романе речь шла о русском офицере Ширханове:

"Романист, которому издали приходится наблюдать жизнь своих непоседливых героев и сообщать читателю занимательные и скучные моменты их жизни, находится в большом затруднении, когда чувствует нетерпение читателя. Укоры совести говорят ему о том, что он должен был бы пойти читателю навстречу и познакомить Бейля с Ширхановым. Но, следуя исторической правде и обязавшись подробно описывать тогдашние времена, автор никак не может сочинить эту встречу. Знакомство не состоялось. Русский офицер, который служебными обстоятельствами принужден был, вопреки требованиям собственной скромности, ворваться в личные дела Анри Бейля путем чтения его интимнейших писем, при встрече и не содрогнулся и не почувстовал в душе ни малейшего желания выделить из толпы театральных зрителей круглую голову Бейля с темно-каштановыми, почти черными, курчавыми волосами, толстым носом и слегка оплывшими чертами лица, утратившего остроту и строгость, свойственную ему во время русского похода. С другой стороны, Анри Бейль почувствовал сильнейшее влечение и любопытство к русскому офицеру, не зная и не предполагая, что когда-то его затаенные мысли стали известны этому красавцу в эполетах. Ширханов уже давно забыл имя Бейля, но он хорошо помнил дерзость его писем, честную и здоровую ненависть к рабству. Бейль описал внешность офицера, не назвав его по имени. Судьба свела их на короткий час и развела опять."

Короткие невстречи. Эпизод I

В детстве я читал роман Виноградова о Стендале "Три цвета времени". Автор сокрушался по поводу того, что французский писатель так и не встретился с одним историческим лицом, кажется Наполеоном. 19-го сентября на портале Diena узнал, что 17-го в Риге в рамках кинофестиваля Arsenāls была возможность встретиться с Кирой Муратовой. Мелькнуло чувство разочарования, хотя навряд ли я бы пошел. Несколько лет назад по радио услышал, что через пару часов состоится встреча с Питером Гринуэйем, вход свободный. Я сначала всполошился, но потом передумал. Куда я собираюсь, зачем, кого я хочу встретить? Самое короткое расстояние, на которое можно приблизиться к художнику, - это его произведения. Попытки сблизиться, сокращая расстояние в пространстве, - всего лишь оптический обман. "Дальше локтя не пойдешь или колена" и "Можно быть рядом, но не ближе, чем кожа".

Referenduma gaidās 7

2007. gada 19. augusts, VDiena

    Gribu pastāstīt par vienu gadījumu, atbildējot uz V-dienas jautājumu "Kā jums patika Rīgas svētki?" Piektdien skatījos klasiskās mūzikas koncertu Doma laukumā. Lieki skaidrot kāda tur bijusi publika. Un viss bija brīnišķīgi, neskaitot to, ka koncerta sākumā uz skatuves izspruka Birka kungs. Puse no skatītājiem viņam neaplaudēja un varēja nojaust, ka viņš jūtās neērti. Bet kas bija otrā puse, kura viņam aplaudēja? Vai tik grūti paturēt rokas klēpī piecas minūtes? Visu koncertu mani mocīja sirdsapziņa par to, ka es neko nebiju teicis tik izdevīgā situācijā, piemēram "Ejiet krāsot vanšus, Birka kung!" Bet par ko domāja tā aplaudoša puse? Vai par pieklājību, par to, ka viņi ir jauki un godīgi, neskatoties uz to, ka aplaudēja nelietim? No bērnības manā atmiņā palicis teiciens "Ir jābaidās no vienaldzīgajiem, jo ar viņu klusu piekrišanu notiek visas netaisnības pasaulē".

Viņš mūsu laika varonis

JaM, 30.07.2008 11:51, Delfi

Lai gan man sestdien 100% būs paģira, bet, neskatoties ne uz ko, kaut tupus rāpus aizlīdīšu līdz urnai un ielikšu savu krustiņu pie atzīmes PAR
 

Referenduma gaidās 6

2007. gada 29. jūnijs, VDiena

    Varbūt Deripaska apmeklēja Latviju tāpēc, ka krievu banditi satraukušies, ka latvieši ar savu referendumu var iznīcināt pastavošo Matrix "Neatkarīga Latvija" un sākt saimniekot paši savā valstī?

2007. gada 6. jūlijs, VDiena

AB » Lasiitaajs 13:28 06.Jul.
Faktiski, tagad varetu uzsakt kriminalprocesu, kura rezultata varetu viegli noskaidrot, kas Tu esi un kadi ir Tavi ricibas motivi.
============
    Vai Jūs nevarētu noskaidrot, kas es esmu un kādi ir mani rīcības motivi, jo es jau sāku šaubīties, vai esmu tiešām godīgs cilvēks, ja tādi nelieši, kas tagad atrodas pie varas, joprojām ļauj man staigāt brīvībā. Tomēr es arī šaubos, ka viss beigsies ar kriminālprocessu, jo bandīti kārto savas lietas citādi. Baltkrievijā, piemēram, cilvēki vienkārši pazūd bez liekām formalitātēm.

Referenduma gaidās 5

2007. gada 21. jūnijs, Delfi, sakarā ar Ivara Ījaba viedokli raidījumā «Kas notiek Latvijā?»

   Ir vēl viens Latvijas demokrātijas slīdēšanas uz leju iemesls. Pēc iestāšanās ES notika gudrākas un uzņēmīgākas sabiedrības daļas aizbraukšana. Pēdējo 15 gadu laikā visiem bijušajām socialistiskā bloka valstīm bija izdarīts kaut kas līdzīgs lobotomijai. Varbūt  Krievija šīs smadzeņu izsūkšanas dēļ cietusi visvairāk. Un tagad rietumu demokrātijas ir sašutumā par šo pērtiķu ar atombumu uzvedību. Bet varbūt bija vērts par to padomāt papriekš? Ja Dievs apdāvinājis cilvēku ar smadzenēm, tad droši vien nevis tikai tādēļ, lai viņš varētu izgudrot ložmetēju vai atombumbu.
    Ši iemesla dēļ šodien Latvijā tik viegli ļaudīm iesmērēt pozitivizma sajūtu, it īpaši ņemot vērā, ka socialistiski ieradumi vēl nav aizmirsti. Tieši uz šīm paražām balstās realpolitika. Kaut kāds politbirojs vai makoņtēvs īsteno Dieva nolūku šajā Zemes daļā. Un tie, kas cenšas apšaubīt šīs valdes dievišķumu ir vismaz kvaukšķi. Izejot no šiem apstākliem, pēdējā laikā internetā bieži pausta tieksme aizmukt no šejenes var izraisīt valdošajā koalicijā tikai sajūsmu.

Юбилей

   20 лет назад в концертном зале Dzintari я слушал 7-ю симфонию Шостаковича в исполнении Ленинградского симфонического оркестра.

Trīs lietas

   Vakar, pārlasījis «Referenduma gaidās 4», sapratu, ka ne visi mani komentāri vēl joprojām ir aktuāli. Šie komentāri pēc lietussargu revolūcijas noteikti ir aizgājuši vēsturē. Tas ir gadījums, kad izgāzties pat ir patīkami.
   Izlasījis Aivara Ozoliņa rakstu VDienā «Tranšeju nostiprināšana», pēkšņi atcerējos, ka biju aizmirsis atskaitīties Segliņa kungam par tēriņiem un finansējuma avotiem sakarā ar piketu pie Saiemas. Kopēja summa ir 3,80 lati, tai skaitā: 0,80 - sabiedriskā transporta biļetes; 3 lati - 2 kafijas, biezpiena maizīte; komplekts ar Coca Colu un pikanto desiņu. Šos tēriņus esmu finansējis pilnā apmērā no saviem ienākumiem. Cik izmaksātu šadā mērogā pasākums koalīcijas partijām? Vai viņiem palīdzēs viņu miljoni, ja prekšvēlēšanu kampaņā iestāsies Latvijas inteliģence un ar kādiem griestiem ierobežos riebumu, kuru viņi izraisījuši sabiedrībā? Baidos, ka drīz nāksies tērēt visu nozagtu naudu lai tikai paliktu brīvībā.
   Trešā un pēdējā. Padomju kara helikopteri virs Rīgas vēl no 1991. gada augusta palikuši atmiņā kā varas izmisuma pazīme.
 

Referenduma gaidās 4

2007. gada 13. jūnijs, Delfi

    Rīt būs 14.jūnijs. Lasot komentārus, viegli iedomāties kā tas bija. Latvieši stāvēja ceļa malā, čukstēja un neko nedarīja. Nē, viņiem todien bija jāpļauj, nebija laika aiziet aizsargāt savu valsti. Tāpat kā 30. maijā pēc 67 gadiem. Cik ilgi vēl skatīties šo cirku? Kāds būs nākamais eksperiments? Latviešu barošana ar dustu? Un ko darīt pārējiem? Vai paklausīgi maksāt nodokļus, lai vēl kāds profesionālis varētu nopirkt sev jaunu džipu?

2007. gada 15. jūnijs, Delfi

    Gribētu atvainoties par to, ka raksta "Dienvidu tilts dārdzībā pārspēj pasaules piemērus" komentārā sajaucu 17.jūniju ar 14.jūniju. Tomēr starp šiem datumiem ir likumsakarība. Kā sacīt jāsaka, ja turēs rokas klēpī, tad kārs zobus vadzī kaut kur Sibirijā. Kas attiecas uz ziedojumiem, matemātika ir ļoti vienkārša. Nākamajos 20 gadus katram strādājošam Latvijas nodokļu maksātājam būs jāziedo aptuveni 5 lati mēnesī Dienvidu tilta celtniecības izdevumu segšanai. Zatlera atbalstītāji nav pieraduši kaut ko lūgt tautai. Un vēl būs Gaismas pils ar koncertzāli. Varbūt es kļūdos, bet man šķiet, ka 14 tūkstoši ir mazāk nekā miljards.

Referenduma gaidās 3

2007. gada 8. februāris, Delfi

   Vai tiešām zagļi pieder labējiem? Padomju laikos visus kapitalistus sauca par zagļiem un izskatās, ka jaunbagātnieki, kas izveidojušies no bijušajiem padomju vadītājiem, uzskata zādzību par kapitalisma neatņemamu sastāvdaļu. Paldies Dievam, viņiem nebija jāmācās to darīt. Tomēr tolaik viņi it kā apzaga okupantus, bet tagad - savu tautu. Kā anekdotē - karš ir jau beidzies pirms 50 gadiem, bet viņi vēl joprojām nolaid vilcienus no sliedēm.

2007. gada 30. maijs,  Delfi

   Pēdējās dienās Latvijas vesturē bija atklāts jauns līdz šim brīdim nevienam nezināms fakts. Latvijas komunisti padomju laikos visi kā viens bija pārliecināti, ka Latvija bija okupēta, un drosmīgi pauda savu viedokli sabiedrībai. Tikai gļēvulīgs kolaborcionists Endzinš noliedza šo faktu. Šis atklājums ir visnozīmīgākais Latvijas vēstures zinātnē, neskaitot  secinājumu, ka Ulmaņa kungs 1940. gadā rīkojās tālredzīgi, paredzēdams Latvijas neatkarības atjaunošanu nākotnē. Ir dokumentālas liecības, ka viņam  to solījis džidajs Lačplesis, kas tolaik apciemoja Latviju ar princesi Leiju Organu.

Godpilnā Svētā Tēva pārdomas

    Esmu kļuvis par Gredzenu pavēlnieku vai vismaz par Hariju Poteru. Staigājot pa ielām jūtos it kā esmu pārvietojams piemeneklis pašam sev. Tagad pavisam citādi uztveru Puškina vārdus «Es piemenekli uzcēlis sev ne ar rokām...». Tas ir dīvaini, jo esmu tāds pats, kāds esmu bijis pirms 2 vai 5 gadiem. Tas ir vēl dīvaināk tāpēc, ka man bija jāuzņemas šī loma piespiedu kārtā, jo iepriekšēji karognesēji devas vai uz Vāciju, vai atvaļinājumā. Nesen rakstīju Roberta Putņa blogā: «Šodien par demokrātijas aizstāvju līderi ir kļuvis Pēteris Krīgers, rīt būs vēl kāds, bet svarīgākais ir tas, ka apturēt šo procesu vairs nav iespējams.» Izrādījās, ka «vēl kādam» ir jābūt man. Bet, manuprāt, Vasisualija Lohankina loma Oktobrā revoļūcijā ir pārspilēta. Ja es vakaros nodarbotos ar saules norietu ar rokām vai es kļūtu par Saules Norieta Rīkotāju? Šīs medaļas otra puse ir naids, kuru tagad nākas izciest, bet tas nekas. Es tam biju gatavs, jo labi apzinājos kas mani gaida, kā arī skaidri redzu mērķi, kura dēļ to daru.

Referenduma gaidās 2

2006. gada aprīlis, Delfi

    Patiešām trūkst savaldības šiem puišiem no JL. Viņiem ir jāmācās no tādiem  Latvijas vēsturē valstsvīriem kā, piemēram, Ulmanis. Viņš palika savaldīgs savā vietā pat tad, kad krievu tanki iebraukuši Latvijā, atšķirībā no ķertiem somiem, kuri sāka drudžaini šaut uz tiem. Un arī tagad šiem vājprātīgajiem somiem ir viszemākais korupcijas līmenis. Viņi pat neprot pratīgi sadarboties savā starpā. Un smadzeņu kungiem no JL ne vairāk kā priedēm, kas bija lauztas sava stulbuma deļ.
 

Atvainošanās

   Gribētu atvainoties par to, ka rakstā «Eiropas metafizikas vēsture» nevietā izmantoju dziesmas «Brāļi Ilmāri» vārdus. Es tos vienkārši pārpratu. Svešiniekiem tā mēdz gadīties. Raksts tika veidots lielā steigā, tāpēc kļūdu tajā bija daudz.
 

Referenduma gaidās

  Šodien uzsāku ievietot savus vecos komentārus temata «Referendumu gaidot» ietvaros. Visskumjākais ir tas, ka tie nav zaudējuši savas aktualitātes pat kripatiņu. Bet, skatoties no līdz pusei pilnas glāzes viedokļa, mums vēl joprojām ir izvēle un cerība, ka par šo laiku nebūs jāveido dokumentāla filma «Paralēla vēsture».

Ievietots 2007. gada 27 augustā Edgara Šīna VDienas blogā

   
Lai sakārtotu Latvijas valsti, pirmkārt ir jāiekārto daži cilvēki cietumā, citādi visas pūles būs par velti kamēr pastāv šis Melnais caurums.
    Un tas arī ir cilvēku aizbraukšanas galvenais iemesls, jo viņiem vajadzīga vismaz cerība, ka šai valstī samaksāti nodokļi tiek iztērēti tās attīstīšanai. Algas izmērs ir tikai otrajā vietā un tas ir skaidri redzams patlaban, kad algas aug, bet cilvēki vēl joprojām aizbrauc. Un tieši tāpēc šiem ...(nosaukumu var izvēlēties pēc vēlēsanās) vajadzīgi viesstrādnieki, kuriem būs vienalga kas notiek ar viņu nodokļiem un vispār šajā valstī. Tā ir ļoti izdevīga shema - cilvēki nodokļus maksā, bet vēlēsanās nepiedalās, bet tie, kas var piedalīties, aizbraukuši.

Eiropas metafizikas vēsture

Pēc Hēgeļa katrs filozofs rakstot savu filozofijas vēsturi. Gribētu piebilst, ka ne katrais, kurš raksta filozofijas vēsturi, ir filozofs. Turklāt dažreiz to vienkāršāk norakstīt no cita filozofa. Man jau gadījās saņemt «triecienu no klasiķa», pārlasot Haidegera darbus, tāpēc šoreiz ieteiktu lasīt pirmavotus, proti Haidegeru un Huserli. Varbūt es ne tikai stāvu uz milžu pleciem bet arī rakņājos viņu kabatās. (Domāju, man izdevās pierādīt, ka esmu pat pieticīgākais cilvēks pasaulē).

Šolaik pieņemas spēkā domas, ka pasaule esot kļuvusi sarežģītāka. Nav gluži tā, ka agrāk neviens par to nerunāja bet tagad šis dažu cilvēku viedoklis pārvērties par kopīgu skatījumu. Vai tiešām šodien viss apkārt ir komplicētāk nekā pirms simts vai piecsimt gadiem? Runa, protams, nav par datoriem, raķetēm un atombumbām, bet par sabiedrības un sabiedrību attiecībām. Dīvaini, bet no malas izskatās tieši otrādi - jo sarežģītāk kļūst tehnika, jo primitīvāk kļūst cilvēks. Varbūt nevis perons brauc prom, bet mēs no tā attālināmies? Datora procesora jauda nedara mūs gudrāk.

Мимоходом

Герой нашего времени - мачо в сортире.

 

Garām ejot

Noderētu Kioto protokolu padarīt par dalības WTO nosacījumu. Ar šo gājenu var nošaut veselu zaķu baru.

Politiskas aritmētikas stundas

 

Modernā politikā cipariem pievērs lielu uzmanību, pat var teikt ka tie ir tās pamats. Reitingi, aptaujas, balsojumu iznākumi, mitiņu dalībnieku skaits, ekonomiskie rādītāji, bezdarbnieku daļa, inflācijas līmenis un t.t. Nevienam nebija šaubu, ka Loskutova lietas būtībai un saturam nav nekādas nozīmes, svarīgi ir cik balsu Saeimā koalīcijas partijām. Arī bija skaidrs, ka šoreiz savākt pie Saeimas piecus tūkstošus neizdosies, jo atšķirībā no rudens situācija nav tik viennozīmīga, lai katrs varētu to uzreiz saprast. Bet koalīcijai ar to pietiek, kad tauta sapratīs, vilciens jau būs aizbraucis. Tas ir ļoti smalks gājiens, pat pārāk smalks tādiem kā Aigars Kalvītis un Gundars Berziņš. Ja ticēt Jurģim Liepniekam, Tautas Partijā tādu gudrinieku nav. Pēc Māra Zandera versijas opozīcija nolēmusi neaicināt cilvēkus pie Saiemas, jo tas būšot tikai ieganst valdošai koalicijai paņirgāties par to, cik maz tagad ir tautas atbalsts Loskutovam. Un atkal politiķi tik aizravušies ar rēķinvedību, ka aizmirsuši par to, ka aiz cipariem stāv dzīvi cilvēki, kuri nav vienkārši statistikas objekti. Tikko nesen slavēju Jauno Laiku par to, ka viņi nespēlē pēc koalīcijas noteikumiem.

Режим ожидания

  Эту статью я написал, а, точнее, недописал год назад. Одна из главных причин, почему она провалялась в папке "Мои документы" год - нежелание лить воду на мельницу путинской пропаганды. Но сейчас мне не до жиру. Некоторые идеи перекочевали в мои статьи на латышском языке, другие расползлись путем рассылки статьи друзьям, поэтому навряд ли она будет выглядить такой уж свежей. 

  Климатические изменения, обусловленные деятельностью человека, перестали быть предметом обсуждения узкого круга ученых и энтузиастов. Даже предметом обсуждения их уже трудно назвать. Телевизионные передачи, посвященные этой теме, скорее напоминатют сводки с фронта. И положение на фронтах тяжелое. Пришло время огромному количеству людей, заселяющих огромные территории, подумать о планах отступления, обороны или контрнаступления на случай, "если завтра война".

The World debate

2008. gada aprīlis

  Svētdien skatījos "The World debate" kanālā BBC World. Vairāk par dalībnieku viedokļiem manu uzmanību saistīja  viņu uzvedība, kura bija daiļrunīgāk par vārdiem. Sergejs Brins, Google līdzīpašnieks, ieradies raidījumā apģērbā, salīdzinājumā ar kuru manējais, kuru es valkāju mājās, izskatās pēc Oskaru pasniegšanas cerimonijas smokinga. Raidījuma vadītājs Mets Frajs BBC World mājaslapā secinājis "Jo tu esi bagātāk, jo vairāk apģērbu tu velc nost".
    Atļaušos nepiekrist Meta Fraja vispārinājumam. Protams, IT jaunbagātnieki bieži izceļas ar demokrātisku izskatu un demonstratīvu vienkāršību, kas ir pilnīgs pretstats gan Krievijas gan Latvijas junbagātnieku ekshibicionismam. Bet Sergeja Brina gadījumā ideja bija apgriezta kājām gaisā. Viņa izskats it kā teica "Es esmu tik bagāts, ka varētu ierasties kails un pat tad jūs neko man neteiktu". Šajā izpratnē čības uz bāsas kājas ne ar ko neatšķiras no resnas zelta ķēdes ap kaklu vai ar "modelēm" pilna autobusa Kuršavelē, vai nelikumīgas teritorijas piesavināšanās Jūrmalas kāpu zonā un t.t. Šo parādību avots ir viens un tas pats. Tā ir kapitālisma dabas neizpratne. Šodien krievu jaunbagātnieku stāvoklis ir ļoti līdzīgs tam, kurā atradās Ostaps Benders pēc apakštases ar gaišzilu maliņu saņemšanas. Nauda ir, bet laimes vēl joprojām nav, pat neskatoties uz to, ka nokļūt uz Riodežaneiro var dažu stundu laikā un skapī ir simts baltu bikšu. Izrādījās, ka nauda kaut gan palielina cilvēka iespējas, bet vēl vairāk - viņa saistības. Tad "par ko esam cīnījušies, biedri"? Un sākušās visādas trakulības lai pierādītu, ka ir bijis par ko.

Normāls džeks Hamlets un Latvijas princis Hermanis

2008. gada februāris

Tagad mēs pārdzīvojam Latvijas valsts krīzi. Tas nenozīmē, kā mēdz teikt Krievijas masu mēdiji par demokrātiskām valstīm, kaut kādu sabrukumu vai sajukumu salīdzinājumā ar Krievijas "stabilitāti", kura aizvien vairāk atgādina līķa nekustību. Drīzāk to var nosaukt par pacelšanās uz nākamās pakāpes. Bet šī pacelšanās izpaužas tautas vilšanās savā valstī, politiķos un spējās. Latvijas valsts uzbūve it kā veidojas uz labējā nacionālisma pamata, bet pēc 17 gadiem valstī valda padomju ierēdņu-zagļu ideoloģija un, tāpat kā padomju laikos, paši latvieši var justies kā šīs valsts saimnieki tikai sava dzīvokļa ietvaros. Iestāšanās ES satricinājusi vēl nenostiprinātu Latvijas valstiskumu, bet latviešu masveida izbraukšana uz Īriju pārvērtusi to modernā SibĪrijā. Tagad ir īstais laiks meklēt pamatu zem kājām.

Cēloņsakarība politikā

2008. gada janvāris

Šodien aktuālākais jautājums ir kādā veidā vērtēt politiķa vai politiskas partijas darbību? Lai pilsoņi varētu izdarīt apzinīgu izvēli, viņiem vismaz jāsaprot pēc kādām pazīmēm var "atšķirt vanagu no sikspārņa". Kamēr ļaudīm nav šo jautājuma svarīguma izpratnes, starpība starp Saeimas vēlēšanām ar pozitīvizma kampaņām un lāča pakalpojumiem Krievijas Domē ir minimāla.

Atskatoties uz pagājušajiem trim gadiem, kādu secinājumu var izdarīt Latvijas pilsonis par politiku darbību efektivitāti?

Pirmais, kurš pie reizes arī Ministru kabineta demisijas iemesls, ir godīguma trūkums. Nodrāzts iebildums ir "Kāds šeit sakars ar politika efektivitāti? Viņam jādara konkrētas lietas, nevis visu laiku jāspriedelē par kaut-kādām filozofijas abstrakcijām." Bet būtībā jēdziens "Latvija" arī ir tīra abstrakcija. Tā radusies 19.gadsimtā jaunlatviešu galvās, kuri ieguvuši augstāku izglītību Tartū un Sankt-Peterburgā. "Gods" un "godīgums" ir jēdziena "valsts" neatņemama sastāvdaļa. Vārdi "valstsvīrs" un "godavīrs" ir gandrīz sinonīmi. Gods pēc būtības ir spēja pakļaut savas vēlēšanās sabiedrības interesēm. Godavīri ir cilvēki, kas gatavi samaksāt augstāku cenu, atdot savas dzīves par mantu, kuru nevar nedz ieraudzīt, nedz aiztikt. Tāpēc godīguma trūkums nozīmē nespēju ieraudzīt Latviju kā neatkarīgu un brīvu valsti. Un kam vajadzīgi visi pārējie politiķa nopelni, ja viņš vienkārši neredz valsti, kurai viņam jākalpo?

Par liriķiem, fiziķiem, ārstiem un dzīves realitāti

2007. gada oktobris

(pēc E.Huserla "Mūsdienu Eiropas zinātņu krīze un transcendentālā fenomenoloģija" motīviem)

Divi notikumi pagājušajā nedēļā bija cieši saistīti: pikets ceturtdien un Godmaņa kunga piedalīšanās raidījumā "Kas notiek Latvijā?". Pirmais apgrieza ar kājām gaisā iepriekšēju priekšstatu par Latvijas dzīves realitāti, otrais atstāja iespaidu, ka gudrs cilvēks Godmanis, runājot gudrus vārdus, nevar apjēgt, kas īsti Latvijā notiek. Sajūta ir ļoti līdzīga tai, kura bija 1991.gada augustā. Pučisti, kuri ilgu laiku bijuši dzīves realitātes noteicēji, pēkšņi izkrita no tās, vai dzīves realitāte aizgāja kaut kur citur no viņiem.

Kā tas varēja notikt? Vai Godmaņa kungs un pārējie ir bijuši muļķi līdz šim (ja vispār var būt muļķim uz laiku)?

Beigu sākums vai sākuma beigas?

2007. gada jūlijs

Pēdējās dienās var sajūst ļaužu drūmu noskaņu ielās un triumfu valdībā, it kā tai izdevās izpildīt to, ko solījis Lagzdiņa kungs pa logu. Vai tiešām viss ir tik bezcerīgi vienai pusei un spoži otrai?

Šinī gadījumā ir vērts ņemt vērā šādu notikumu Latvijas nesenā vēsturē - oligarhu apvienošana draudu doties uz cietumu priekšā. Droši vien viņiem neiet tik spoži, ja viņi tagad nevar atļauties kašķēties savā starpā. Šī apvienošana protams palielināja viņu spējas cīnīties par savu brīvību, bet vai tā palīdzēs arī tālāk?

Kāda šo spēku, kurus tagadēja valdība it kā uzvarēja, ir daba un izcelsme?

Ievads

 Pirms gada esmu sacerējis savu pirmo rakstu latviešu valodā «Beigu sākums vai sākuma beigas?», kuru ievietoju VDienā, nodaļā «Tautas balss». Kopš tā laika sanāca vēl daži gabali, kurus es arī nokopēju VDienā. Pēc nesenas VDienas pārbūves tie pazuduši. Šī situācija noteikti nenāk par labu manai lielummānijai, tāpēc esmu nolēmis ievietot šeit savus vēcos izcilos darbus, kā arī turpmāk dalīties dažās jaunās dziļās pārdomās latviešu valodā.

Заметки на полях

   Кое-какие дополнения к теме "О русской литературе"

    О "шариканизмах". Стоянки у обычных многоквартирных домов забиты машинами, цены которых больше стоимости любой из квартир в этих домах. Если ты богат, то почему живешь в блочном доме, если нет, то зачем корчишь из себя "владельца заводов, газет, пароходов"? Бывали случаи, когда таким рокфеллерам не хватало денег даже на бензин. И именно эти водители ведут себя наиболее отвратительно, что легко понять, - в конце концов, "за что бабки плачены?".

    О гольфе GTI. По-моему, прототипом ему послужил автомобиль "Трех товарищей" Ремарка. Один из героев романа под капот обычной невзрачной машины установил мощный двигатель. Друзья развлекались тем, что выезжали на этой развалюхе на шоссе и, когда какой-нибудь толстосум на "крутой тачке" пытался их обогнать, продолжали с невозмутимым видом держаться вровень. GTI популярна среди литовцев. Это можно объяснить литовским менталитетом, в котором заложена идея "мы народ маленький, но с таким движком, что уделаем на шоссе истории любого".

О русской литературе

   В последнее время появилось несколько поводов высказаться о русской литературе. Первый - мысль господина Архангельского о том, что советская власть допустила большую ошибку, оставив в школьной программе русскую литературу XIX века. Второй - невнятная позиция господина Веллера по этому вопросу. Третий - попытка господина Пескова спихнуть Пушкина на задворки истории.
    Сегодня Россия отчаянно рубит окно в Европу, пытаясь доказать, что она тоже ее часть, но на выходе почему-то все время получается какая-то Азиопа. Победа в Чечне напоминает завоевание манжурами Китая. Если те через какое-то время ассимилировали, то современная Россия в свою очередь "очеченилась". В одной из серий "Закон и порядок" помошник окружного прокурора Нью-Йорка призывает к чрезвычайным мерам в борьбе с русской мафией, оправдывая это тем, что в рамках закона победить ее невозможно. Прокурор жестко одергивает его, давая понять, что отказ от своих правил игры - это уже проигрыш.

Механика простых движений