2008. gada 18. nov.

Latviešu varonība («Latviešu dzejas» atskaņas)

Neesmu skatījies «Rīgas sargi», bet neliels reklāmas rullis lika man aizdomāties, ko es pats domāju ar latviešu varonību. Aktieru uzvedība epizodē šķita samākslota. Es nekad neesmu redzējis tādu sejas izteiksmi latviešu vidū.
 Nesen noskatījos vēl vienu epizodi no filmas «Optimistiskā traģēdija». Kaujas laikā sarkans komandieris, latvietis dod pavēli orķestra dalībniekiem spēlēt mūziku vietā lai šautu uz ienaidnieku. Šo pavēli viņš dod pilnīgi lietišķā balsī, loģiski pamatojot, ka atdeve no mūzikas šajā situācijā būšot lielāka, nekā no dažiem nemākulīgiem karavīriem. Varbūt šis latvietis ir tikai autora izdomājums, varbūt nekā tāda nekad nav bijis, bet manā uztverē šis komandieris iemieso latviešu varoņa uzvedības paraugu.
 Un te ir citāts no mana raksta: «Komentētāji paši izlemuši pulcēties svētdien pie Saiemas. Aiz pārsteiguma vietējs gaisa bojātājs «zvirbulēns» nolaidies līdz prastiem draudiem komentētājiem, ieteicot neņemt līdzi bērnus.» Šāgada Dziesmu svētku gājiens izcēlies ar lielu bērnu un zīdainu skaitu, kurus gājiena dalībnieki un skatītāji paņēmuši sev līdzi.
 

Nav komentāru:

Ierakstīt komentāru