2008. gada 4. jūl.

Politiskas aritmētikas stundas

 Modernā politikā cipariem pievērs lielu uzmanību, pat var teikt ka tie ir tās pamats. Reitingi, aptaujas, balsojumu iznākumi, mitiņu dalībnieku skaits, ekonomiskie rādītāji, bezdarbnieku daļa, inflācijas līmenis un t.t. Nevienam nebija šaubu, ka Loskutova lietas būtībai un saturam nav nekādas nozīmes, svarīgi ir cik balsu Saeimā koalīcijas partijām. Arī bija skaidrs, ka šoreiz savākt pie Saeimas piecus tūkstošus neizdosies, jo atšķirībā no rudens situācija nav tik viennozīmīga, lai katrs varētu to uzreiz saprast. Bet koalīcijai ar to pietiek, kad tauta sapratīs, vilciens jau būs aizbraucis. Tas ir ļoti smalks gājiens, pat pārāk smalks tādiem kā Aigars Kalvītis un Gundars Berziņš. Ja ticēt Jurģim Liepniekam, Tautas Partijā tādu gudrinieku nav. Pēc Māra Zandera versijas opozīcija nolēmusi neaicināt cilvēkus pie Saiemas, jo tas būšot tikai ieganst valdošai koalicijai paņirgāties par to, cik maz tagad ir tautas atbalsts Loskutovam. Un atkal politiķi tik aizravušies ar rēķinvedību, ka aizmirsuši par to, ka aiz cipariem stāv dzīvi cilvēki, kuri nav vienkārši statistikas objekti. Tikko nesen slavēju Jauno Laiku par to, ka viņi nespēlē pēc koalīcijas noteikumiem.
    Jo tuvāk bija svētdiena, jo lielāka spriedze bija jūtama VDienas komentāros. Cilvēki nevarēja saprast, kāpēc neviens neaicina viņus iet pie Saiemas. Es arī biju viens no tiem. Leiškalna izteikumi ir kļuvuši par pēdējo pilienu. Komentētāji paši izlemuši pulcēties svētdien pie Saiemas. Aiz pārsteiguma vietējs gaisa bojātājs «zvirbulēns» nolaidies līdz prastiem draudiem komentētājiem, ieteicot neņemt līdzi bērnus. Pēc dažām minūtēm pazudusi iespēja pievienot komentārus VDienā.
    Svētdien esmu atnācis pie Saiemas gandrīz pirmais bez desmit astoņos, vismaz  biju pirmais, kurš nostājies pie Saiemas durvīm. Izņemot mani tur stāvēja Kučinskis, Berziņš un Pauls. Man bija vienalga, ka esmu viens, jo esmu atnācis paust savu nostāju, nevis spēlēt politiskās spēlēs ar ballu skaitišanu. Pēkšņi es ieraudzīju maestro smaidu un bija jūtams, ka es viņam patiku. Šķita viņš redzēja manī sevi pirms 40 gadiem. Es arī ieraudzīju Tautas partijas kāzu ģenerāļa vietā dumpinieku un nonkomformistu no laikiem, kad es vēl biju bijis zīdainis. Maestro izskatījās pēc Kristofera Volkena klipā «Weapon of choise». Šķita, ka tūlīt viņš ieskries Saiemā un sāks dejot uz Daudzes galda. Vai kāds spēs šo mirkli iebāzt ciparos? Vai kāds spēs izpaust ciparos mūziku?
    Četras vai pecas reizes, neskaitot Dobeļa ākstību, dzirdēju sūdzības, ka cilvēku esot par maz. Latvijā ar cipariem ir apsēsti ne tikai politiķi. Tautai, kura nepārsniedz Minskas iedzīvotāju skaitu, šī aizrautība ir greznība, kuru tā nevar atļauties. Atbildēšu ar Henriha Piektā vārdiem Šekspira lugā:

 No, faith, my coz, wish not a man from England:
God’s peace! I would not lose so great an honour
As one man more, methinks, would share from me
For the best hope I have. O, do not wish one more!

Diemžēl man nav tulkojuma latviešu valodā. Šī luga apraksta kauju pie Aizenkuras, kurā franču skaits sešreiz pārsniedza Henriha V armiju, un tomēr uzvarējuši angļi. Ja somi būtu nadarbojušies ar skaitišanu, viņi nekad nebūtu aizstāvējuši savu zemi. Tāpēc jābeidz skatīties apkārt un uztraukties par to, ka Jānis ar Māri neesot atnākuši un tu esot vienīgais muļķis, kurš mēģina kaut ko mainīt.

Rather proclaim it, Westmoreland, through my host,
That he which hath no stomach to this fight,
Let him depart; his passport shall be made
And crowns for convoy put into his purse:
We would not die in that man’s company
That fears his fellowship to die with us.

    Tūristi bieži jautāja kas notiek un šoreiz viņiem bija iespēja pārliecināties, ka latvieši nav nedz aitas, nedz zilas govis, nedz runājošie akmeni, bet kvaukšķi, kuri var pusstundu nepārtraukti kvaukšķēt «Loskutovu jāatstāj!».  
    Beidzot pēc četriem kļuvis zināms balsojuma inznākums - 52 pret 40, bet cilvēkiem pie Saiemas ir bijis savējais . Ejot mājās, es sadzirdēju no garām ejošajiem «... nebija par velti». Patiešām dalībnieku ieguvums ir bijis liels.

            Ieguvuma kopsavilkums:

  • Atkal neizdevās uzvarīt krupjus uz lenās uguns, atkal tie izlēkuši no savas vietas priekšlaicīgi.

  • «Mes esam stipri, mes esam vareni», Viķe-Freiberga.

  • «Tu lauzi mūs, naidīgā pretvara,
    Vēl cīņa pret tevi nav nobeigta», Rainis.

  • «Mes esam Dieva rokās, bāliņ, nevis viņējās», Šekspirs, «Henrihs V»

  • «Vismaz esmu mēģinājis», «Kāds pārlaidās pār dzeguzes ligzdu».

  • Nav komentāru:

    Ierakstīt komentāru