2007. gada jūlijs
Pēdējās dienās var sajūst ļaužu drūmu noskaņu ielās un triumfu valdībā, it kā tai izdevās izpildīt to, ko solījis Lagzdiņa kungs pa logu. Vai tiešām viss ir tik bezcerīgi vienai pusei un spoži otrai?
Šinī gadījumā ir vērts ņemt vērā šādu notikumu Latvijas nesenā vēsturē - oligarhu apvienošana draudu doties uz cietumu priekšā. Droši vien viņiem neiet tik spoži, ja viņi tagad nevar atļauties kašķēties savā starpā. Šī apvienošana protams palielināja viņu spējas cīnīties par savu brīvību, bet vai tā palīdzēs arī tālāk?
Kāda šo spēku, kurus tagadēja valdība it kā uzvarēja, ir daba un izcelsme?
Neskatoties uz to, ka izskatas, ka šie kvaukšķi, ideālisti, marsieši, vai kā tur viņus vēl sauc, pastāvēja kopš seniem laikiem, īstenībā šī kustība ir diezgan jauna, jo tikai nesen Latvijas pilsoni sākuši apzināties, kas ir īsta brīvība un demokrātija. Tam, kas bija 80-jo gadu beigās 90-jo gadu sākumā, piemita pārsvarā deklaratīvs raksturs. Ļaudis daudz runāja par brīvību un neatkarību, bet šo jēdzenu jēgu bijušie homo soveticus nevarēja saprast. Sanāca kā filmā "Matrix": "No kurienes mašīna var zināt vistas garšu?" No kurienes padomju ļaudis varēja zināt kas ir īsta brīvība? Un bijušie padomju vadītāji piedāvāja savu preci ar uzlīmētu virsū nosaukumu "Brīvība un neatkarība". Parastas ļaudis pārliecināja, ka par brīvību ir jāmaksā augsta cena. Un tās cieta, cerēdams, ka viņi to dara lai panāktu brīvību un neatkarību. Bet izrādījās, ka šī pašaizliedzība ir ļoti izdevīgs peļņas avots. Un beigu beigās tauta ieraudzīja savus cīnītājus par brīvību savrupmājās un dargās mašīnās. Viena tautas daļa nolēma, ka, ja tā ir brīvība, tad nebija vērts par to cīnīties, un neatnāca uz referendumu. Otrā saprata, ka viņiem līdz šim brīdim centas pārdot preci, kura saturs neatbilst etiķetei. Un pēc iestašanas ES šo cilvēku skaits ar tādu sapratni palielinās ar ģeometrisko progresiju, jo tagad visiem ir iespēja salīdzināt Latvijas demokrātiju ar oriģinālu.
Arī valdības neizpratne ir pilnīgi dabiska. Viņi patiešām nedara neko jaunu, kas varētu sacelt tādu troksni tautas vidū. Viņi taču zaga un čakarēja arī agrāk, tad kāpēc pēkšņi tauta sāka sūdzēties? Un viņi lolo cerības, ka tauta pakliegs, pakliegs un atkal aizmigs. Tomēr šai paradībai ir neatgrieziniska daba. Jo vairāk vergu lido uz Eiropu, jo vairāk kvaukšķu atlido atpakaļ. Tādējādi, tas, kas notika 7-8 jūlijā ir tikai sākuma beigas.
Pēdējās dienās var sajūst ļaužu drūmu noskaņu ielās un triumfu valdībā, it kā tai izdevās izpildīt to, ko solījis Lagzdiņa kungs pa logu. Vai tiešām viss ir tik bezcerīgi vienai pusei un spoži otrai?
Šinī gadījumā ir vērts ņemt vērā šādu notikumu Latvijas nesenā vēsturē - oligarhu apvienošana draudu doties uz cietumu priekšā. Droši vien viņiem neiet tik spoži, ja viņi tagad nevar atļauties kašķēties savā starpā. Šī apvienošana protams palielināja viņu spējas cīnīties par savu brīvību, bet vai tā palīdzēs arī tālāk?
Kāda šo spēku, kurus tagadēja valdība it kā uzvarēja, ir daba un izcelsme?
Neskatoties uz to, ka izskatas, ka šie kvaukšķi, ideālisti, marsieši, vai kā tur viņus vēl sauc, pastāvēja kopš seniem laikiem, īstenībā šī kustība ir diezgan jauna, jo tikai nesen Latvijas pilsoni sākuši apzināties, kas ir īsta brīvība un demokrātija. Tam, kas bija 80-jo gadu beigās 90-jo gadu sākumā, piemita pārsvarā deklaratīvs raksturs. Ļaudis daudz runāja par brīvību un neatkarību, bet šo jēdzenu jēgu bijušie homo soveticus nevarēja saprast. Sanāca kā filmā "Matrix": "No kurienes mašīna var zināt vistas garšu?" No kurienes padomju ļaudis varēja zināt kas ir īsta brīvība? Un bijušie padomju vadītāji piedāvāja savu preci ar uzlīmētu virsū nosaukumu "Brīvība un neatkarība". Parastas ļaudis pārliecināja, ka par brīvību ir jāmaksā augsta cena. Un tās cieta, cerēdams, ka viņi to dara lai panāktu brīvību un neatkarību. Bet izrādījās, ka šī pašaizliedzība ir ļoti izdevīgs peļņas avots. Un beigu beigās tauta ieraudzīja savus cīnītājus par brīvību savrupmājās un dargās mašīnās. Viena tautas daļa nolēma, ka, ja tā ir brīvība, tad nebija vērts par to cīnīties, un neatnāca uz referendumu. Otrā saprata, ka viņiem līdz šim brīdim centas pārdot preci, kura saturs neatbilst etiķetei. Un pēc iestašanas ES šo cilvēku skaits ar tādu sapratni palielinās ar ģeometrisko progresiju, jo tagad visiem ir iespēja salīdzināt Latvijas demokrātiju ar oriģinālu.
Arī valdības neizpratne ir pilnīgi dabiska. Viņi patiešām nedara neko jaunu, kas varētu sacelt tādu troksni tautas vidū. Viņi taču zaga un čakarēja arī agrāk, tad kāpēc pēkšņi tauta sāka sūdzēties? Un viņi lolo cerības, ka tauta pakliegs, pakliegs un atkal aizmigs. Tomēr šai paradībai ir neatgrieziniska daba. Jo vairāk vergu lido uz Eiropu, jo vairāk kvaukšķu atlido atpakaļ. Tādējādi, tas, kas notika 7-8 jūlijā ir tikai sākuma beigas.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru