Par liriķiem, fiziķiem, ārstiem un dzīves realitāti

2007. gada oktobris

(pēc E.Huserla "Mūsdienu Eiropas zinātņu krīze un transcendentālā fenomenoloģija" motīviem)

Divi notikumi pagājušajā nedēļā bija cieši saistīti: pikets ceturtdien un Godmaņa kunga piedalīšanās raidījumā "Kas notiek Latvijā?". Pirmais apgrieza ar kājām gaisā iepriekšēju priekšstatu par Latvijas dzīves realitāti, otrais atstāja iespaidu, ka gudrs cilvēks Godmanis, runājot gudrus vārdus, nevar apjēgt, kas īsti Latvijā notiek. Sajūta ir ļoti līdzīga tai, kura bija 1991.gada augustā. Pučisti, kuri ilgu laiku bijuši dzīves realitātes noteicēji, pēkšņi izkrita no tās, vai dzīves realitāte aizgāja kaut kur citur no viņiem.

Kā tas varēja notikt? Vai Godmaņa kungs un pārējie ir bijuši muļķi līdz šim (ja vispār var būt muļķim uz laiku)?

Šīs pretrunas cēlonis īstenībā atrodas dziļāk nekā prāta jaudas trūkumā. Teiksim tā - vai var uzskatīt visus cilvēkus par muļķiem, kuri dzīvoja laikmetā, kad pastāvēja uzskats, ka Zeme ir plakana? Tie, kas sadedzinājuši Džordano Bruno, bija sava laika izglītotākie pārstāvji. Šodienējs "plakanisms" izpaužas mītā par dzīves realitāti, kas īstenībā dialektiska materiālizma jaunākais brālis. Šīs idejas pamats ir ticība tam, ka pastāv kāda objektīva realitāte, kura ir jāapjēdz un pēc tam jārīkojas ņemot to vērā. Tieši šos centienus mēs vērojam Godmaņa kunga izpildījumā pagājušajā trešdienā.
    

Uz šo praksi balstās dabaszinātnes, kuras pēdējos gadsimtus sasniegušas milzīgus panākumus. Un tieši šie panākumi dabaszinātnēs mudina cilvēkus pārnest šo ideju sabiedrībās zinātnēs. Bet šajā jomā pētījuma objekts un subjekts ir viens un tāds pats. Tikko subjekts atklāja kautko jaunu objektā, tas uzreiz mainās pateicoties jaunām zināšanām. Mēģinājumi paplašināt dabaszinātņu varu sabiedrības zinātnēs bieži cieta neveiksmi, kas izraisa fiziķu vidū nicinājumu pret sabiedrības zinātnēm kā neīstām. Tāpēc fiziķi neuzskata par lielu problēmu uzreiz ķerties pie sabiedrības jautājumiem, jo uzskata cilvēkus, kas ar to nodarbojas par plānprātiņiem, jo tie neprot diferencēt. Rezultātā Godmaņa kungs neko nevarēja atbildēt Babai Sipiniecei, kaut gan vēl joprojām negribēja atzit, ka nesaprot kas īsti notiek.

Šajā jomā sliktāk par fiziķiem ir tikai ārsti, jo tiem vēl piemīt savdabīgs cinisms, kas saistīts ar viņu specialitāti. Un tieši šo profesiju pārstāvji visbiežāk iesaistās Latvijas politikā. Par vienu no iemesliem var būt gan Latvijas medicīnas, gan dabaszinātņu bēdīgs stāvoklis.