2008. gada februāris
Tagad mēs pārdzīvojam Latvijas valsts krīzi. Tas nenozīmē, kā mēdz teikt Krievijas masu mēdiji par demokrātiskām valstīm, kaut kādu sabrukumu vai sajukumu salīdzinājumā ar Krievijas "stabilitāti", kura aizvien vairāk atgādina līķa nekustību. Drīzāk to var nosaukt par pacelšanās uz nākamās pakāpes. Bet šī pacelšanās izpaužas tautas vilšanās savā valstī, politiķos un spējās. Latvijas valsts uzbūve it kā veidojas uz labējā nacionālisma pamata, bet pēc 17 gadiem valstī valda padomju ierēdņu-zagļu ideoloģija un, tāpat kā padomju laikos, paši latvieši var justies kā šīs valsts saimnieki tikai sava dzīvokļa ietvaros. Iestāšanās ES satricinājusi vēl nenostiprinātu Latvijas valstiskumu, bet latviešu masveida izbraukšana uz Īriju pārvērtusi to modernā SibĪrijā. Tagad ir īstais laiks meklēt pamatu zem kājām.
Tieši ar to nodarbojas Hamlets. Viņa tēvocis un māte nogalinājuši viņa tēvu. Līdzšinēja pasaule sabruka, izjuka, viņš pats izmests “ārpus laba un ļauna”. Hamlets ir spiests meklēt dzīves jēgu metafizikā, jo vesela saprāta vairs nepietiek. Apkārtējiem šķiet, ka viņš ir sajucis, bet filozofija parastu cilvēku izpratnē izskatās pēc prāta sajukuma. Tad kāpēc pēc Oļģerta Krodera domām viņš ir tikai "iekūlies muļķīgā situācijā"? Šeit pārsedzas pagānu paražas ar protestantu pasaules uzskatu. "Hamlets" sacerēts Elizabetes I laikā, kad Anglijā vēl bijusi stipra katoļu pasaules uzskata ietekme. Lugas varoņa vērtību sistēma ir katoliska, kura paredz ciešas ģimenes saites un karaļa varas dievišķīgumu. Protestantismā pirmajā vietā ir Dievs un ģimene nedrīkst tam aizstāties priekšā. Interesanti, ka puse Konana Doila un Agatas Kristi romānu ir veltīta radinieku nogalināšanai un nekāda eksistenciālā krīze ar varoņiem nenotiek. Protestantismā metafizika nav ietilpst cilvēka kompetencē, tā ir Dieva nodarbība. Cilvēks nevar apjēgt Dieva nolūku. Pagānu paražas šajos jautājumos ir tuvu protestantismam bet šis tuvums ir saistīts ar to, ka viņiem šie jautājumi vienkārši vēl nebija radušies. Manuprāt šo iemeslu dēļ Olģerts Kroders teica: "Visi Hamleta monologi patiesībā rodas no nespējas kaut ko izdarīt. Viss ir attaisnošanās. Patiesībā viņam negribas neko darīt šajā virzienā." Un viņš pats iekritis apziņas slazdā, cenzdamies pamodināt tautiešus rīkoties: "...mēs piecpadsmit gadu samērā mierīgi ciešam, ka mums taisa uz galvas, pa kaktiem kaut ko runājam, ka kaut ko kaut kā vajadzētu darīt. Nu, pilnīgi kā Hamlets! " Tas, ko O.Kroders sauc par "attaisnošanās", ir mēģinājums atrast skata punktu, no kura var saprast un samierināties ar tēva slepkavību. Varbūt Reformācija ar ideju, ka mirstīgais nevar savas īsas dzīves laikā saprast šīs pasaules jēgu, ir bijusi atbildei uz Hamleta jautājumu.
Bet, runājot par protestantismu un politisku stāvokli Latvijā, ir jāņem vērā, pirmkārt, ka Reformācija Eiropā sākusies pēc tam, kad bijuši novērsti draudi no islāma valstīm. Otrkārt, protestantisms radies uz stingra katoļu valsts pamata. Treškārt, valstīs, kas atrodas pie Eiropas robežas, katolicisms saglabājies (Spānija, Itālija, Polija, Lietuva un t.t.). Ceturtkārt, Latvijā, kur Reformācija uzvarējusi, sabrukusi Livonijas konfederācija un ši teritorija pārvērtusies par dažādu iekarotāju mērķi. Pieckārt, protestantisma citadele ir Britu salas, kuras atrodas Eiropas rietumu malā un dabiski (vismaz agrāk bijušas) aizsargātas no pārējās Eiropas ar jūras šaurumu. Seškārt, Makss Vēbers rakstījis, ka katoli bieži nodarboties ar akadēmiskajiem priekšmetiem, bet protestanti - ar lietišķajiem. Sestā parādība izskaidro, kāpēc O.Kroders uzskata Hamletu par tukšu salmu kulšanas meistaru. Bet tieši šī "tukšu kulšana" ir nepieciešama tagad, jo citādi mēs atkal būsim dabūjuši "darītājus", kuri sāks pa vecam skalot smadzenes, melot un čakarēt, tajā pašā laikā apgalvojot, ka viņi ir pilnīgi jauni un moderni. Varbūt tomēr šoreiz labāk pašaubīties vietā lai uzreiz ķertos aiz kārtējiem nācijas glābējiem.
O.Krodera nostāju var skaidrot ar centieniem pielāgot "Hamletu" modernai dzīvei. Šinī gadījumā atšķirībā no viņa Alvis Hermanis ienesis Šekspīra lugas drāmu mūsu dzīvē. Viņš atteicies pieņemt ordeni no viltvārža rokām, kurš nokļuvis pilī nelietīgas sazvērestības ceļā. "Viņš iecerējis slazdu karaļa sirdsapziņai". Filmas "Teātris" varone pēdējā ainā izrunā: "Viss apkārt ir teātris, tikai uz skatuves ir īsta dzīve". Un mēs jūtam īstās dzīves vēsmu šajā nemitīgu izrāžu pasaulē ar pozitīvisma kampaņām, it ka prezidenta vēlēšanām, politiskas atbildības tēlošanu, mītiskas stabilitātes garantēšanu un t.t.
Tagad mēs pārdzīvojam Latvijas valsts krīzi. Tas nenozīmē, kā mēdz teikt Krievijas masu mēdiji par demokrātiskām valstīm, kaut kādu sabrukumu vai sajukumu salīdzinājumā ar Krievijas "stabilitāti", kura aizvien vairāk atgādina līķa nekustību. Drīzāk to var nosaukt par pacelšanās uz nākamās pakāpes. Bet šī pacelšanās izpaužas tautas vilšanās savā valstī, politiķos un spējās. Latvijas valsts uzbūve it kā veidojas uz labējā nacionālisma pamata, bet pēc 17 gadiem valstī valda padomju ierēdņu-zagļu ideoloģija un, tāpat kā padomju laikos, paši latvieši var justies kā šīs valsts saimnieki tikai sava dzīvokļa ietvaros. Iestāšanās ES satricinājusi vēl nenostiprinātu Latvijas valstiskumu, bet latviešu masveida izbraukšana uz Īriju pārvērtusi to modernā SibĪrijā. Tagad ir īstais laiks meklēt pamatu zem kājām.
Tieši ar to nodarbojas Hamlets. Viņa tēvocis un māte nogalinājuši viņa tēvu. Līdzšinēja pasaule sabruka, izjuka, viņš pats izmests “ārpus laba un ļauna”. Hamlets ir spiests meklēt dzīves jēgu metafizikā, jo vesela saprāta vairs nepietiek. Apkārtējiem šķiet, ka viņš ir sajucis, bet filozofija parastu cilvēku izpratnē izskatās pēc prāta sajukuma. Tad kāpēc pēc Oļģerta Krodera domām viņš ir tikai "iekūlies muļķīgā situācijā"? Šeit pārsedzas pagānu paražas ar protestantu pasaules uzskatu. "Hamlets" sacerēts Elizabetes I laikā, kad Anglijā vēl bijusi stipra katoļu pasaules uzskata ietekme. Lugas varoņa vērtību sistēma ir katoliska, kura paredz ciešas ģimenes saites un karaļa varas dievišķīgumu. Protestantismā pirmajā vietā ir Dievs un ģimene nedrīkst tam aizstāties priekšā. Interesanti, ka puse Konana Doila un Agatas Kristi romānu ir veltīta radinieku nogalināšanai un nekāda eksistenciālā krīze ar varoņiem nenotiek. Protestantismā metafizika nav ietilpst cilvēka kompetencē, tā ir Dieva nodarbība. Cilvēks nevar apjēgt Dieva nolūku. Pagānu paražas šajos jautājumos ir tuvu protestantismam bet šis tuvums ir saistīts ar to, ka viņiem šie jautājumi vienkārši vēl nebija radušies. Manuprāt šo iemeslu dēļ Olģerts Kroders teica: "Visi Hamleta monologi patiesībā rodas no nespējas kaut ko izdarīt. Viss ir attaisnošanās. Patiesībā viņam negribas neko darīt šajā virzienā." Un viņš pats iekritis apziņas slazdā, cenzdamies pamodināt tautiešus rīkoties: "...mēs piecpadsmit gadu samērā mierīgi ciešam, ka mums taisa uz galvas, pa kaktiem kaut ko runājam, ka kaut ko kaut kā vajadzētu darīt. Nu, pilnīgi kā Hamlets! " Tas, ko O.Kroders sauc par "attaisnošanās", ir mēģinājums atrast skata punktu, no kura var saprast un samierināties ar tēva slepkavību. Varbūt Reformācija ar ideju, ka mirstīgais nevar savas īsas dzīves laikā saprast šīs pasaules jēgu, ir bijusi atbildei uz Hamleta jautājumu.
Bet, runājot par protestantismu un politisku stāvokli Latvijā, ir jāņem vērā, pirmkārt, ka Reformācija Eiropā sākusies pēc tam, kad bijuši novērsti draudi no islāma valstīm. Otrkārt, protestantisms radies uz stingra katoļu valsts pamata. Treškārt, valstīs, kas atrodas pie Eiropas robežas, katolicisms saglabājies (Spānija, Itālija, Polija, Lietuva un t.t.). Ceturtkārt, Latvijā, kur Reformācija uzvarējusi, sabrukusi Livonijas konfederācija un ši teritorija pārvērtusies par dažādu iekarotāju mērķi. Pieckārt, protestantisma citadele ir Britu salas, kuras atrodas Eiropas rietumu malā un dabiski (vismaz agrāk bijušas) aizsargātas no pārējās Eiropas ar jūras šaurumu. Seškārt, Makss Vēbers rakstījis, ka katoli bieži nodarboties ar akadēmiskajiem priekšmetiem, bet protestanti - ar lietišķajiem. Sestā parādība izskaidro, kāpēc O.Kroders uzskata Hamletu par tukšu salmu kulšanas meistaru. Bet tieši šī "tukšu kulšana" ir nepieciešama tagad, jo citādi mēs atkal būsim dabūjuši "darītājus", kuri sāks pa vecam skalot smadzenes, melot un čakarēt, tajā pašā laikā apgalvojot, ka viņi ir pilnīgi jauni un moderni. Varbūt tomēr šoreiz labāk pašaubīties vietā lai uzreiz ķertos aiz kārtējiem nācijas glābējiem.
O.Krodera nostāju var skaidrot ar centieniem pielāgot "Hamletu" modernai dzīvei. Šinī gadījumā atšķirībā no viņa Alvis Hermanis ienesis Šekspīra lugas drāmu mūsu dzīvē. Viņš atteicies pieņemt ordeni no viltvārža rokām, kurš nokļuvis pilī nelietīgas sazvērestības ceļā. "Viņš iecerējis slazdu karaļa sirdsapziņai". Filmas "Teātris" varone pēdējā ainā izrunā: "Viss apkārt ir teātris, tikai uz skatuves ir īsta dzīve". Un mēs jūtam īstās dzīves vēsmu šajā nemitīgu izrāžu pasaulē ar pozitīvisma kampaņām, it ka prezidenta vēlēšanām, politiskas atbildības tēlošanu, mītiskas stabilitātes garantēšanu un t.t.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru