2008. gada 28. jūn.

Cēloņsakarība politikā

2008. gada janvāris

Šodien aktuālākais jautājums ir kādā veidā vērtēt politiķa vai politiskas partijas darbību? Lai pilsoņi varētu izdarīt apzinīgu izvēli, viņiem vismaz jāsaprot pēc kādām pazīmēm var "atšķirt vanagu no sikspārņa". Kamēr ļaudīm nav šo jautājuma svarīguma izpratnes, starpība starp Saeimas vēlēšanām ar pozitīvizma kampaņām un lāča pakalpojumiem Krievijas Domē ir minimāla.

Atskatoties uz pagājušajiem trim gadiem, kādu secinājumu var izdarīt Latvijas pilsonis par politiku darbību efektivitāti?

Pirmais, kurš pie reizes arī Ministru kabineta demisijas iemesls, ir godīguma trūkums. Nodrāzts iebildums ir "Kāds šeit sakars ar politika efektivitāti? Viņam jādara konkrētas lietas, nevis visu laiku jāspriedelē par kaut-kādām filozofijas abstrakcijām." Bet būtībā jēdziens "Latvija" arī ir tīra abstrakcija. Tā radusies 19.gadsimtā jaunlatviešu galvās, kuri ieguvuši augstāku izglītību Tartū un Sankt-Peterburgā. "Gods" un "godīgums" ir jēdziena "valsts" neatņemama sastāvdaļa. Vārdi "valstsvīrs" un "godavīrs" ir gandrīz sinonīmi. Gods pēc būtības ir spēja pakļaut savas vēlēšanās sabiedrības interesēm. Godavīri ir cilvēki, kas gatavi samaksāt augstāku cenu, atdot savas dzīves par mantu, kuru nevar nedz ieraudzīt, nedz aiztikt. Tāpēc godīguma trūkums nozīmē nespēju ieraudzīt Latviju kā neatkarīgu un brīvu valsti. Un kam vajadzīgi visi pārējie politiķa nopelni, ja viņš vienkārši neredz valsti, kurai viņam jākalpo?

Šim ētiskam jēdzienam ir arī pilnīgi lietišķs skaidrojums. Valsts ir liels sabiedrības veidojums, kurā nav iespējams pastāvīgi kontrolēt tā visus dalībniekus, pat ja tā ir demokrātiska valsts. Turklāt lai kontrolētu ir vajadzīgas zināšanas jomā, kurā darbojas kontrolējamais. Šī problēma ir skaidri redzama dažos raidījumos "Kas notiek Latvijā?". Mēs visi taču uzticamies ārstiem, cerot, ka viņi godīgi cenšas mūs izārstēt, nevis otrādi. Starp citu, pateicības ir pazīme, ka cilvēki vairs nav tik pārliecināti par ārstu godīgumu. Jo mazāk uzticības, jo vairāk naudas, cilvēku un laika vajag lai kontrolētu.

No otras puses, vēl viens Latvijas sabiedrībā plaši izplatīts šablons ir "Tikai tiesa var atzīt cilvēku par vainīgu." Tas esot demokrātiskas sabiedrības pamats. Bet seriālā "Likums un kārtība" tiesas prāvas dalībnieki zvēr pie Bībeles runāt tikai taisnību (būtu ļoti interesanti redzēt Šlesera kunga zvērestu pie Bībeles, ka viņš nepiedalījās kukuļošanā Jūrmalas Domē). Uz dolāra naudas zīmēm rakstīts "Mēs ticam Dievam". Izskatās, ka padomju stereotipiem par rietumu valstīm vienkārši pielīmēts šis lozungs par tiesas visvarenību, atstājot aiz borta visas pārējās īpašības. Kļuvusi par gandrīz vienīgu taisnīguma mēru, Latvijas tiesas sistēma tiek pārslogota ar prāvām. Bet kādā dīvainā veidā paši tiesneši it kā karājas gaisā. Kas ir Latvijas tiesnešu tiesnesis? Nekas, spriežot pēc pēdējās Latvijas tiesnešu sapulces. Un tieši tāpēc visi politiķi, kurus vaino zādzībā, kukuļošanā un citos noziegumos, droši aicina "Kas nav notiesāts, tas nav nosodāms". Bet vai parastam uzņēmējam vajadzīgs tiesas spriedums lai saprastu, ka sadarboties ar blēdi nav izdevīgi? Laba reputācija kalpo izdevumu samazināšanai. Mēs maksājam vairāk par Sony un Volkswagen tāpēc, ka uzticamies šiem zīmoliem un gribam samazināt izdevumus, saistītus ar risku nopirkt nekvalitatīvu preci.
   
Tad kāpēc politikā cilvēki uzvedas tik lētticīgi? Tāpēc ka šeit ir sajauktas divas cilvēka īpašības, kuras uzskata par līdzīgām. Tās ir gudrība un viltība. Labam politiķim esot jābūt viltīgam, godīgs cilvēks tiek uzskatīts par plānprātiņu. Šī nespēja saprast godīguma svarīgumu valsts pastāvēšanai ir saistīta ar to, ka latvieši gandrīz nekad nav dzīvojuši savā valstī. Ir vēl viena tauta, kura neatšķir šos jēdzienus. Tie ir ebreji. Vai šis uzskats kļuvis par Izraelas kā valsts pazušanas iemeslu, vai tas izveidojies jau pēc tam, ir grūti spriest. Lai nerastos pārpratumi sakarā ar krieviem ir vērts nocitēt Fainas Ranevskas izteikumu: "Es esmu tik veca, ka vēl atceros godīgus cilvēkus". Ja latvieši un ebreji nesaprot atšķirību starp gudrību un viltību tāpēc, ka nav dzīvojuši savās valstīs, krievi zaudē savu valsti tāpēc, ka vairs neredz šo atšķirību.

Mannerheims ir bijis zviedru izcelsmes Krievijas aristokrats. Somiem ir ļoti paveicies ar šo valstsvīru, kurš ir labi sapratis kas ir gudrība un gods.

Nav komentāru:

Ierakstīt komentāru