2008. gada 22. jūl.

Trīs lietas

   Vakar, pārlasījis «Referenduma gaidās 4», sapratu, ka ne visi mani komentāri vēl joprojām ir aktuāli. Šie komentāri pēc lietussargu revolūcijas noteikti ir aizgājuši vēsturē. Tas ir gadījums, kad izgāzties pat ir patīkami.
   Izlasījis Aivara Ozoliņa rakstu VDienā «Tranšeju nostiprināšana», pēkšņi atcerējos, ka biju aizmirsis atskaitīties Segliņa kungam par tēriņiem un finansējuma avotiem sakarā ar piketu pie Saiemas. Kopēja summa ir 3,80 lati, tai skaitā: 0,80 - sabiedriskā transporta biļetes; 3 lati - 2 kafijas, biezpiena maizīte; komplekts ar Coca Colu un pikanto desiņu. Šos tēriņus esmu finansējis pilnā apmērā no saviem ienākumiem. Cik izmaksātu šadā mērogā pasākums koalīcijas partijām? Vai viņiem palīdzēs viņu miljoni, ja prekšvēlēšanu kampaņā iestāsies Latvijas inteliģence un ar kādiem griestiem ierobežos riebumu, kuru viņi izraisījuši sabiedrībā? Baidos, ka drīz nāksies tērēt visu nozagtu naudu lai tikai paliktu brīvībā.
   Trešā un pēdējā. Padomju kara helikopteri virs Rīgas vēl no 1991. gada augusta palikuši atmiņā kā varas izmisuma pazīme.
 

Nav komentāru:

Ierakstīt komentāru