11. maijā es apmeklēju konferenci Latvijas Nacionālajā Bibliotēkā «Varas Latvijā. No senlaikiem līdz valstij». Mani pārsteidza Egila Levita runa, jo viņš gandrīz pārstāstījis manu rakstu «Par liriķiem, fiziķiem, ārstiem un dzīves realitāti». Astoņas stundas vēlāk viņam iebilda pēdējā runātāja Agita Misāne, prezentējot savu eseju «Latviešu nacionālisms un Latvijas Republikas izveidošanās». Viņa atkārtoja Alvja Hermaņa viedokļi par manu rakstu «Cēloņsakarība politikā». Toreiz viņš teica, ka Latvija neesot nekāda abstrakcija. Latvija esot objektīva realitāte, kura pastāv neatkarīgi no mūsu apziņas. Noliksim šī jautājuma filozofisko pusi pie malas un izskatīsim tikai praktiskas sekas. Kā rīkosies cilvēks ar šādu priekštatu par Latvijas valsti?
Atbilde uz šo jautājumu nebūs ilgi jāmeklē, jo nesen tas pats Alvis Hermanis jau to izdarījis:
Atbilde uz šo jautājumu nebūs ilgi jāmeklē, jo nesen tas pats Alvis Hermanis jau to izdarījis:














